Foto: Pixabay.com

Atskats vēsturē – kā tika nolemts, ka ziemas olimpiskās spēles notiks Phjončhanā?

2018. gada pavasarī norisinājās 23. ziemas olimpiskās spēles, un tās notika Dienvidkorejā, Phjončhanā. Šādu lēmumu pieņem Starptautiskās Olimpiskās komitejas biedri un par gala lēmumu parasti informē komitejas prezidents. Šoreiz tas bija Žaks Roge.

Sīva konkurence un niecīgs pieteikumu skaits

Izrādās, ne tikai pašas olimpiskās spēles, bet arī lēmuma pieņemšana par to norises vietu ir sacensība, kurā notiek sīva konkurence. Lēmums tiek pieņemts, veicot balsošanu. Lai arī balsošanai parasti tiek noteiktas vairākas kārtas, šajā reizē Phjončhana jau pirmajā kārtā saņēma vairākumu SOK biedru atbalstu, un abas konkurentes – Vācijas pilsēta Minhene un Francijas pilsēta Anesī – palika nopakaļ:

  • Phjončhana saņēma 63 biedru balsis;
  • Minhene saņēma 25 balsis;
  • Anesī ieguva vien 7 balsis.

Lai pilsēta uzvarētu balsošanā, nepieciešams savākt vismaz 48 balsis, jo balsošanas procesā piedalījās 95 Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi. Interesanti, ka šī bija arī otrā reize ziemas olimpisko spēļu vēsturē, kad uz rīkotājpilsētas statusu pieteikušās vien trīs pilsētas. Iepriekšējā reize bija 1988. gadā, kad spēles notika Kalgari.

Olimpiskās spēles trešo reizi Āzijā

Šī nebija pirmā reize, kad Phjončhana kandidēja uz olimpisko spēļu rīkotāja statusu – iepriekšējās divas pieteikšanās reizes sīvā cīņā to tomēr pārspēja Vankūvera un Soči. Tomēr par spīti tam, šī bija jau trešā reize, kad Olimpiāde notika Āzijas kontinenta teritorijā.

Pēc tam, kad tika paziņoti balsošanas rezultāti, Phjončhanu pāršalca prieka dejas, sajūsmas kliedzieni un aizrautīga žestikulācija, un šīm pozitīvo ziņu svinībām netraucēja fakts, ka balsošanas rezultāti tika paziņoti agrā rīta stundā. Galvenā rezultātu gaidītāju pulcēšanās vieta bija Phjončhanā esošā tramplīna lēkšanas kalna pakāje.

Uzņemt Olimpiādi nav problēmu

Ņemot vērā Phjončhanas iedzīvotāju skaitu (47 000) un ģeogrāfiskās atrašanās vietu (netālu atrodas Dienvidkorejas salas austrumu piekraste), nav nekādu bažu, ka pilsēta spētu uzņemt olimpiskās spēles, ko mums jau bija iespēja novērot, ne no finansiālā, ne ekoloģiskā viedokļa. Ņemot vērā, ka Āzijas kontinentā līdz šim bija notikušas tikai divas Olimpiādes, Phjončhanas kandidatūra trīs reizes pēc kārtas, lai kļūtu par spēļu rīkotāju valsti, ir labs panākums. Ir skaidri saprotams, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja Āzijas kontinentam redz lielu potenciālu tieši finansiālo ienākumu ziņā, saucot to par iespējām attīstīt un palielināt ziemas sporta veidu Āzijas kontinentā popularitāti.